„Mēs pārvērtīsim jūsu dēlus, jūsu vārgās vīrišķības, seklo sapņu un vulgāro melu simbolus, par pederastiem. Mēs viņus pavedināsim jūsu skolās un kopmītnēs, sporta zālēs, ģērbtuvēs, sporta laukumos, jūsu semināros, jauniešu grupās, kinoteātru tualetēs, armijas kazarmās, jūsu diennakts degvielas uzpildes staciju ēstuvēs, jūsu vīriešu klubos, jūsu kongresa namos, visur, kur vīrieši ir kopā ar citiem vīriešiem.

Jūsu dēli kļūs par mūsu rokaspuišiem un izpildīs mūsu pavēles. Viņi tiks pārveidoti mūsu līdzībā. Viņi sāks iekārot un dievināt mūs.

Visi homoseksuālie aizliegumi tiks atcelti. Tā vietā tiks pieņemta likumdošana, kas veicina mīlestību starp vīriešiem.

Visiem homoseksuāļiem ir jābūt vienotiem kā brāļiem; mums ir jābūt vienotiem mākslinieciski, filozofiski, sociāli, politiski un finansiāli. Mēs triumfēsim tikai tad, kad parādīsim savu seju netikumīgajam heteroseksuālajam ienaidniekam.

Ģimene – melu, nodevības, viduvējības, liekulības un nežēlības augsne – tiks likvidēta. Ģimene, kas nomāc iztēli un ierobežo brīvo gribu, ir jāizskauž. Ģenētikas laboratorijās tiks ieņemti un izaudzināti nevainojami zēni. Viņi augs kopā komunālā vidē, homoseksuālu zinātnieku uzraudzībā un vadībā.

Visas draudzes, kas mūs nosoda, tiks likvidētas. Mūsu vienīgie dievi ir jauni, izskatīgi vīrieši. Mēs pārstāvam skaistuma, morāles un estētikas kultu. Viss neglītais, vulgārais un banālais tiks iznīcināts. Tā kā mēs esam attālinājušies no vidusšķiras heteroseksuālajām paražām, mēs varam dzīvot pēc mūsu iztēles diktētiem noteikumiem. Pārāk daudz mums nav pietiekami.

Mēs uzvarēsim, tāpēc ka mūsos ir nežēlīgs, apspiests rūgtums, jo jau esam bijuši spiesti spēlēt šķietami mazas lomas jūsu muļķīgajās, heteroseksuālajās izrādēs. Arī mēs spējam atklāt uguni un nostāties aiz pēdējās revolūcijas barikādēm.

Trīciet, hetero cūkas, kad mēs parādīsimies jūsu priekšā bez maskām!”

Šo Manifestu ASV Kongresā debašu laikā nolasīja bijušais parlamenta loceklis Viljams Dannenmeijers un tas ir reģistrēts ASV Kongresa oficiālajos dokumentos.

Avots: Dr. Džeimss DOBSONS, grāmatā „Bringing Up Boys”